Biogāze kā ilgtspējīgas enerģētikas pārejas pamats
Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem ir viena no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm nākamajās desmitgadēs. Biogāze, īpaši biometāns, spēlē nozīmīgu lomu, samazinot atkarību no fosilā kurināmā importa un veidojot ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.
Biometāns – alternatīva dabasgāzei
Biometāns, kas iegūts, attīrot biogāzi, ir pilnvērtīgs dabasgāzes aizstājējs. To var transportēt un izmantot esošajos gāzes tīklos, padarot to par stratēģiski svarīgu resursu Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.
Saskaņā ar prognozēm, biometāna ražošanas potenciāls ES-27 valstīs līdz 2030. gadam pārsniegs 35 miljardus kubikmetru, kas ir pat vairāk nekā paredzēts REPowerEU iniciatīvā. Savukārt līdz 2040. gadam biometāns varētu segt līdz pat 85% no gāzveida kurināmā pieprasījuma, būtiski samazinot CO₂ emisijas un sekmējot ES klimata mērķu sasniegšanu.
Biometāna ražošanas līderi Eiropā
Lielākais biometāna ražošanas potenciāls ir šādām valstīm:
- Vācija
- Francija
- Spānija
- Itālija
- Polija
Šīm valstīm ir attīstīta infrastruktūra un ievērojami resursi, lai palielinātu atjaunojamās gāzes ražošanas apjomus.
Enerģētiskais līdzsvars 2040. gadā
Saskaņā ar stratēģisko plānu līdz 2040. gadam kopējais dabasgāzes, biometāna un biogāzes patēriņš Eiropā būs no 125 līdz 184 miljardiem kubikmetru. Šāda enerģijas resursu dažādošana palīdzēs nodrošināt stabilitāti un nepārtrauktu energoapgādi visām ekonomikas nozarēm.

Biometāns nav tikai atjaunojams enerģijas avots, bet arī galvenais faktors Eiropas ilgtspējīgas enerģētiskās nākotnes nodrošināšanā. Tā potenciāls jau šobrīd pārsniedz ES pašreizējos mērķus, un tā aktīva ieviešana var ievērojami stiprināt reģiona enerģētisko drošību.
Avots: EBA 2025. “Decoding Biogases”. Brussels, Belgium, January 2025.